gjenijaals koments

Ilonas labojums31. Jūlijs 16:57  (2007)

Lasīju TVnet lasītājas stāstu, kā viņai restorānā uz pleca uzkrita podiņš( labi ka ne pisuārs). Nošausminājos, jo ar mani nesen notika kaut kas līdzīgs( tālākajā stāstā sapratīsiet, ka vienīgais līdzīgais ir tas, ka tas notika lielveikalā). Bijām ar vīru vienā Rīgas lielveikalā(nav svarīgi kurā). Sapirkām visu vajadzīgo svētdienas piknikam un devāmies uz mašīnu. Vīrs gāja pa priekšu un nesa divus maisus, es(kā dura) nopakaļus ar vienu maisu, kurā bija melone, piens( limbažu) , kāruma sieriņi(par sieriņiem atcerieties, stāsta turpinājumā tiem būs liela nozīme) un sula.

Viss bija labi(kas bija labi tagat nevaru paskaidrot) , līdz brīdim, kad virpuļdurvju telpā(VIRPUĻDURVJU TELPA) manas kurpītes smalais( LAIKAM DOMĀJU SMAILAIS) papēdis iesprūda gumijas paklājiņā( iesprūda abi ar distanci 1.98 m pie nosacījuma, ka pašai ir 1,67 m). Es samulsu(mulstu bieži), jo žigli nevarēju dabūt kāju ārā no sprosta(bet tā ikdienā es parasti no sprostiem kājas ārā dabūju žigli). Un tad nāca pats trakākais...(tagat tā domājot man liekās, ka tomēr nāca divi trakie) Biju pavisam aizmirusi( ar mani tā bieži gadās), ka ir arī virpuļdurvis( es parasti aizmirstu notikumus, kas notikuši 3 sekundes iepriekš), kas nenovēršami nāca man virsū(kopā ar abiem trakajiem). Pirmais sitiens mani notrieca gar zemi(bet es biju gatava sist pretī). Tobrīd arī kurpe nomaucās no kājas(vienam no trakajiem) un saplēsa zeķubikses(šekumā). Durvis kā pa brīnumu neapstājās(kaut gan es bļāvu stāvi un draudēju ar gāzes baloniņu), un arī neviens veikala darbinieks nenāca man palīgā(iepriekš esmu novērojusi, ka veikala darbinieki mēdz pulcēties VIRPUĻDURVJU TELPĀ). Es pusapdullusi(no četriem pirms tam izdzertiem aliem) gulēju uz zemes(stulbi smaidīju) un durvis turpināja griezties(nevis no kuriozā skata apstājās). Un es tām līdzi(kopā jautrāk). Tā izviļājos gandrīz pilnu apli(bet tā gribējās pilnu) , kad kāds lādzīgs kungs man pieskrēja klāt un izvilka no durvīm(jo tagat viņš gribēja griezties).

Maisiņš turpināja vilkties virpuļdurvīs, un nav brīnums, ka visi pārtikas produkti saspiedās(trešais Ņūtona termodinamikas likums par maisiņu virpuļdurvīs). Tobrīd mans vīrs pamanīja, ka es viņam nesekoju(mājās kāpjot liftā), un nāca lūkot, kas notiek(ziņkārīgs). Man tobrīd nebija spēka meklēt veikala adminstrāciju( šitais vārds apzīmē kaut kādu datorspeciālistu), lai sūdzētos par notikušo. Pieķēros vīram(tā pat kā kaķis ir pieķēries man), un viņš mani pavadīja uz mašīnu( pēc tam pazuda). Nav noslēpums( pirms tam tas bija noslēpums bet kopš Zatleram ir pieeja valsts noslēpumiem ..), ka pa tām virpuļdurvīm es vairs iet negribēju(nevarēju arī, jo tur vizinājās lādzīgais kungs ar abiem trakajiem), tādēļ gājām ārā pa sānu izeju(jo aizmugurējā izeja skaitās pakaļa) . Kurpi, par laimi, vīrs bija paņēmis(parasti viņš nāk mani meklēt bez kurpēm). Atbraucām mājās, garastāvoklis bija zem nulles(tuvojās -5), un pikniks vairs nebija prātā(bijām aizmirsuši, ka braucām uz pikniku). Tagad, ar skaidru prātu domāju(jo pa tādu pāli neko neizdomāsi), ka mana vajadzēja sūdzēties, bet ko nu vairs(neatceros kurā veikalā tas notika). Tādēļ lai šis stāsts(ar morāli) ir kā brīdinājums citām sievietēm - esiet uzmanīgas ar virpuļdurvīm.(neielaidieties intīmos sakaros ar viņām)

from http://www.tvnet.lv/zinas/lasitaju/comments.php?oid=507937&tab=news&no=4

Now playing: silence