3 PriedeZ

ir kaadas idejas kaa zem windas nocheckot vai hdd griezhaas vai ir power save modee sata diskiem. hdparm sata diskiem (vismaz maniem) nepashii.

sata diskam nealjo

C:\Program Files\hdparm\bin>hdparm.exe --debug -C hdc
\\.\PhysicalDrive2: successfully opened

hdc:
  IOCTL_ATA_PASS_THROUGH failed, Error=1
   In : CMD=0xe5, FR=0x00, SC=0x00, SN=0x00, CL=0x00, CH=0x00, SEL=0x00
  IOCTL_IDE_PASS_THROUGH failed, Error=1
   In : CMD=0xe5, FR=0x00, SC=0x00, SN=0x00, CL=0x00, CH=0x00, SEL=0x00
  No ATA PASS THROUGH I/O control available
   In : CMD=0xe5, FR=0x00, SC=0x00, SN=0x00, CL=0x00, CH=0x00, SEL=0x00
  No ATA PASS THROUGH I/O control available
   In : CMD=0x98, FR=0x00, SC=0x00, SN=0x00, CL=0x00, CH=0x00, SEL=0x00
 drive state is:  unknown

ata diskam viss smuki sanaak

C:\Program Files\hdparm\bin>hdparm.exe --debug -C hda
\\.\PhysicalDrive0: successfully opened

hda:
  IOCTL_ATA_PASS_THROUGH succeeded, bytes returned: 40
   In : CMD=0xe5, FR=0x00, SC=0x00, SN=0x00, CL=0x00, CH=0x00, SEL=0x00
   Out: STS=0x50,ERR=0x00, SC=0xff, SN=0x00, CL=0x00, CH=0x00, SEL=0xa0
 drive state is:  active/idle

iepirku media boxim n wifi usb sticku. razhojis a-data vai kaukas taads. baazeets uz rtl8192u chipa (IEEE 802.11a/b/g/n WLAN Controller with USB 2.0 Interface). peec nakts mociishanaas ar winrouti, kuru taa arii nespeeju piedabuut pareizi visu izrouteet (lai wlana sticks buutu kaa AP) uzmetu veco windas ics. viss jau smuki. tikai peec kaukaada briizha pljeksh un nevar vairs caur terminal serviceem ielogoties. fiziski pie kastes pieejot task managerim truukst user tabs un veel dazhas lietas mistiski uzvedaas. itkaa klasisks malwares gadiijums. pachekoju shur un tur – nekaa nemana. pamonitoreeju regjistrus uz access deniediem. terminal serviceem konekteejot fignja izlec. uz winlogon keyu access denied. pastos ar regeditu. tas pats. owneri neraada un nomainiit nevar. peec reboota viss smuki. taa paaris dienas. beigaas izraadiijaas ka windai handles izbeigushaas. regkeyu nevar atveert jo uz konkreeto keyu ir kaukaads limits sasniegts. saaku peetiit kur tad iisti ir atveertas figvinjzin cik handles valjaa. izraadaas rtwlan.exe (kursh defaulti spawnojaas jebkuraa sesijaa – manaa gadiijumaa bija 3 instances) katrs sarijies virs 20k handleem. nokaujot procesu probleemas atrisinaas. protams probleemas ar ielogoshanos. bez skrienosha procesa wifi sticks ap modee nestraadaa. (vismaz man kaukaa taa liekaas). a palaizhot procesu beigaas vispaar nav pointa no kastes. aizsuutiiju meilu developeriem – noignoreeja mani – nedeelju jau nav nekaadas atbildes. piekjeeros pats klaat. atveram idaa valjaa exi. voilja.

{
…..
  sub_452A7C((int)&SubKey, (int)"SOFTWARE\\Microsoft\\Windows NT\\CurrentVersion\\Winlogon", ST1C_1_0);
  v6 = 0;
  if ( RegOpenKeyA(HKEY_LOCAL_MACHINE, &SubKey, &hKey)
    || (Data = 0, Type = 1, RegQueryValueExA(hKey, "GinaDLL", 0, &Type, &Data, &cbData)) )
  {

…..

  result = v15;
  }
  else
  {
    RegCloseKey(hKey);
    result = sub_46D671(v7, a3, a4, a5);
  }
  return result;
}

kaa redzams keys netiek aizveerts peec atveershanas. tas arii radiija 2–3/sec handlju atveershanu un atstaashanu valjaa.

slinkuma deelj patchu izveicu kaa SOFTWARE nomainju ar S0FTWARE – keys netiek atveerts un viss tuutaa. lai smuki uztaisiitu (keys tiek aizveerts) naaktos mekleet kaadu neizmantotu bloku kuraa iekodeet keya aizveershanu un jumpu atpakalj.

banaals sekss ir anaalais sekss ar banaanu

uzliku vienam atdodamajam kompim ubuntu. nelikshu jau ljevo windu kompim, kuru atdod cilveekiem.

kaste vecum veca – celerons 540mhz vai kaukaa taa

ubuntu liku pirmo reizi so noveerojumi un jautrie atgadiijumi

installs pats par sevi nebija aatrs – moka vareetu ar xp installu saliidzinaat bet tik sen nav likts uz taada aatruma kastes.

jautriibu radiija installera teksts par to ka ‘instalaacija driiz beigsies’ – taa jams soliija vismaz no 53% (pirms tam neskatiijos) liidz pashaam beigaam. izraadiijaas ka driiz ir diezgan pailgs laicinsh .

ja no publiski izskaneejushajiem tekstiem man bija radies iespaids ka ubuntu ir uuber labaa lieta iesaaceejiem, tad peec installa boots lika samulst.

izmetaas tur error: could not find device : xxxxx-xxxx-xxx nu kaukas taa. kuraa briidii tas ir forshi? useris vulgaris pie taa arii paliktu.

izraadaas tur grubam saape par to ka floppiks nav sisteemaa nekaads. piebootot var redigjeejot gruba configu -> nodzeeshot rindu kas floppiku meklee. nu nedomaaju ka lielai daljai useru ir flopiki kastees – lapshos it iipashi.

pieshkljiljot kasti izmetaas updeita logs – saku ok – updeitojies. jams pagruzaas (es kauko citu fonaa peetu) un izmet vakara naglu.

Neizdevās sagrābt peli.
Iespējams, kāds ļaunprātīgi
noklausās šo sesiju.

https://translations.launchpad.net/ubuntu/intrepid/+source/libgksuui1.0/+pots/libgksuui1.0/lv/5/+translate

smuki izsita korkjus. pazviedzu un meegjinaaju veelreiz. shoreiz ubuntu veiksmiigi nokjeera peli un apeeda.

lai nu kaa – kaste ir salikta un gaida savu celjojumu taalaak.

ieprieksheejaa wip turpinaajums

shoreiz mazliet interaktivaaks
veelams gan skatiities no kaada metra attaaluma

content generated from users

sample1 [image]

sample2 [image]

sen nekas nav bijis

WIP: kolaazha no userpiciem



veel jaapiestraadaa pie atlases – jaaatrod pareizais balanss starp aatrumu un kvalitaati. moka veel flashs jaaiesaista lai ir userfriendly risinaajums.

taa kaa darbaa intensiivi lietoju terminal services (skype/maili/etc), biezhi vien naakas atveert dazhaadus linkus. terminal servicees to dariit ir nedaudz bremzeejoshi, it sevishkji ja sanaak traapiities uz kaadu youtubi vai flash banneri.

risinaajums shim ir nedaudz programmeeshana un linki no terminal services smuki veraas valjaa uz klienta browsera.

~ darbu izklaasts:
* http:// handleris, kas paarkjer visus veramos linkus

pielabojam HKEY_CURRENT_USER\SOFTWARE\Classes\http vai HKEY_CLASSES_ROOT\http
lai linki veertos caur muusu handleri

handleris lieto terminal services virtuaalo kanaalu
rds virtual channels help

klienta pusee terminal services client dll sanjem urli, kas tiek padots pa virtuaalo kanaalu
* klienta dll atver urli klienta browserii

voilja – linki smuki veraas klientaa nevis serverii

ja kaadam buus interese, vareetu pielabot kodu (uztaisiit installeri/config failu lai arii citi iznjemot mani var lietot) un tad uztaisiit kaadu reliizi

almost done with NtQueryDirectoryFile – debug version works fine on win7 (i suppose should work on vista too)


Directory is showing as expected.


File is showing inside ‘virtual’ folder. (see file path)


Vlc shows two read errors, but still plays file.

Piezvaniiju uz swedbanku, lai parunaatos par krediitu (alja paardot dziivokli, panjemt maaju). Staados priekshaa un saku, ka gribeetu tikties, lai parunaatu par krediitiem. Pirmais jautaajums – vai Jums ir probleemas ar krediita atmaksu . Laikam jau taa ir biezhaakaa probleema swedbankas klientiem.

akuraati izstaas peec VDL

jaa es apzinos ka reaali tas tikai sashaurina asinsvadus un siltuma sajuuta ir maaniiga. bet es jau negulju sniegaa lai tas mani uztrauktu. es gulju gultaa un, ja zem segas pirms tam kaajas sala un taga ir juutams siltums, tad es saku ka alkohols ir labs.

Veco paroli taksh es nezinu, ja jau esmu shajaa lapaa

beidzot adobe atveera savu rtmp protokolu – yey – jaasaak lasiit un skatiities cik korekti ir atkosts pa sho laiku
http://www.adobe.com/devnet/rtmp/

mazliet sapinos meistariibaa. ar jauno sata karti diski lasaas/rakstaas ok. izdomaaju 2x500gb salikt mirroraa kur docus glabaat. nobackupoju docus nu esoshaa 500gb diska. jauno tuksho 500gb disku kopaa ar backupoto disku saliku raidaa. peec salikshanas izraadiijaas ka doci glabaajaas nevis uz 500gb bet uz pavisam cita 400gb diska. alja mirroraa sametu disku kuru nebiju nobackupojis. itkaa jau stress nebuutu ja vien es neizmantotu drivecrypt kas diskus kriptee. peec raida un reformaata drivecrypts vairaak disku neatpaziist – sektori visi sakripteeti – beedu ieleja.

parakaajos pa forumiem – recovery ideja ~ shaada. njemam 63o sektoru no jau esosha enkripteeta diska. kopeejam uz sachakareetaa diska. piemonteejam ar drivecrypt. dekripteejam visu disku. un tad finaalaa ar ntfs recovery tooljiem ejam paari un meegjinam izkasiit ko nu sanaak. pistne uz padsmit stundaam. 5h taga kopeeju pa sektoriem uz tuksho 500gb hdd (lai probleemu gadiijumaa neglaabjami nezaudeetu datus). tad 5h decrypts. tad ~2.5h toolis skanees mekleejot failus un potenciaali tikpat ilgi kameer atrastos failus saglaabs uz kaada cita diska.

taa luuk izklaideejamies

reaalaa pakaljaa ar diskiem iebraucu gandriiz
domaaju sadziishu backupus no esoshaa 500gb uz 1tb un tad divus 500gb mirroraa salikshu lai staav dociem/bildeem/etc deriigai infai
saaku movot failus un nobira 1tb
sanaaca gan undelete uztaisiit peec tam – naakoshreiz kopeeshu nevis movoshu

izstaas ka sata karte mirdina nost diskus – ar shito karti jau ja nemaldos vienu hdd aizlaidu uz garantiju
vakaraa jaapameegjina karti nomainiit moka kas mainaas